Pārlekt uz galveno saturu

Mežkopības katedra

Katedras vadītāja  – Dr.silv., profesore Olga Miezīte.

Katedrā studenti apgūst plašu studiju priekšmetu klāstu: botāniku un ģeobotāniku, dendroloģiju, mežsaimniecības pamatus, meža selekciju, sēklkopību un meža atjaunošanu, meža dzīvnieku bioloģiju un medniecību, meža ekoloģiju, mežzinātni, praktisko mežkopību, ainavu veidošanu, mežsaimniecības darbu mehanizāciju, biometriju un zinātniskās pētniecības pamatus un vairākus izvēles priekšmetu.

Mežkopības katedras vēsture

Mežizglītības pirmsākumi Latvijā meklējami jau 19.gs. sākumā, tomēr par augstākā līmeņa mežizglītības sākumu uzskata 1919. gada 8. augustu, kad Rīgas politehniskā institūta Reorganizēšanas komisijas pirmajā sēdē bija nolemts Agronomijas fakultāti papildināt ar meža zinību nozari. Otrā Latvijas augstskolas studiju gadā pie Lauksaimniecības (tā pārdēvēja Agronomijas fakultāti) fakultātes atvēra mežkopības nodaļu, kura tad arī kļuva par tagadējās Meža fakultātes un arī Mežkopības katedras priekšteci. 1920.gada novembrī docenti A. Kalniņš un E. Ostvalds, lektori F. Kīglers un B. Jurevics nolasīja pirmās lekcijas meža zinībās.
Izveidojoties Mežkopības katedrai, 1920./21. studiju gadā vispārējās mežkopības kursu lasīja lektors Bruno Jurevics, bet no 1921. līdz 1925.g. – docents Krišs Melderis. Viņš lasīja arī meža botānikas kursu.

Speciālo mežkopību un meža pārvaldīšanas kursu no 1923.g. pasniedza lektors Sergejs Grigorjevs (arī pirmais katedras vadītājs), bet meža aizsardzību - lektors Fridrihs Kīglers, un entomoloģiju – asistents Laimonis Gailītis. Divdesmito gadu beigās, kad darbu katedrā pārtrauca vadošie speciālisti, katedrā strādāja arī ārzemju vieslektori. Turpmāk katedras darbā iesaistījās Latvijas Universitātes absolventi inženieri-mežkopji Nikolajs Zemītis, Ernests Roze, Arturs Kundziņš, Vilis Eiche, Voldemārs Lange, Rudolfs Markus, Andrejs Rozēns, Pauls Sarma (Šreinerts).

Pēc pastāvīgas Mežsaimniecības fakultātes nodibināšanas tajā tika noorganizētas arī Meža bioloģijas un Botānikas katedras. 1944.g. Botānikas katedras vietā izveidoja Dendroloģijas katedru, ko vadīja Voldemārs Lange, bet 1949.g. to likvidēja, atkal izveidojot Botānikas katedru. To līdz 1975.gadam vadīja Voldemārs Lange, pēc tam - Ella Muižarāja (1975-84) un Valdis Ozols (1984-93).

1993.g. Botānikas katedru apvienoja ar Mežkopības katedru.

No katedras izveidošanās brīža līdz šim laikam katedru vadījuši: Sergejs Grigorjevs (1920-1924), Nikolajs Zemītis (1925-1941), Ernests Roze (1941-1944), Kārlis Sakss (1944-1973), Imants Mangalis (1973-1990), Imants Liepa (1990-2003), Andrejs Dreimanis (2003-2009), Inga Straupe (2009-2011), Aigars Indriksons (2011-2017), Edgars Dubrovskis (2017-2019), Olga Miezīte (kopš 2019. gada maija).

Mežkopības katedrā, ieskaitot tajā ietilpstošās Botānikas, Dendroloģijas un Meža bioloģijas katedras, par mācību spēkiem dažādos laikos strādājuši profesori: Vilis Eiche, Pauls Galenieks, Voldemārs Lange, Imants Mangalis, Ella Muižarāja, Ernests Roze, Kārlis Sakss, Pēteris Valeskalns, Pēteris Zālītis, Nikolajs Zemītis; docenti: Andris Aire, Kārlis Avotiņš-Pavlovs, Verners Banders, Valdis Balodis, Regīna Damberga, Laimonis Gailītis, Ludvigs Gasiņš, Arturs Kundziņš, Aleksandrs Melderis, Krišs Melderis, Fricis Neilands-Leinerts, Valdis Ozols, Rūdolfs Princis, Broņislavs Rokjānis, Aleksandrs Zāmelis; vecākie pasniedzēji un lektori: Teodors Blija, Milda Bumbura, Valentīna Jaudzeme, Ligita Liepiņa, Kārlis Vilks; asistenti: Ginta Ābeltiņa, Ādolfs Dambītis, Tenis Dārziņš, Raimonds Cinovskis, Jānis Jansons, Modris Kalvāns, Valentīns Ķīsis, Vizma Leja, Rasma Linberga, Biruta Rubule, Staņislavs Saliņš, Aleksandrs Švalkovskis, Pēteris Ūbelīte, Harijs Zerviņš.

Laika gaitā paplašinājies arī Mežkopības katedras piedāvāto studiju priekšmetu klāsts: mežzinība (kopš 1920), mežkopība (kopš 1944), meža kultūras (kopš 1945), meža aizsardzība (1945-47), meža enciklopēdija (1945-47), vispārējā mežkopība (kopš 1945), agromeliorācija (kopš 1948), meža selekcija (kopš 1949) meža ģenētika un selekcija (kopš 1960), zaļā celtniecība (kopš 1965), apdzīvoto vietu apzaļumošana (kopš 1966), meža dzīvnieku bioloģija un medniecība (kopš 1975), meža piroloģija (kopš 1980), mežkopības pamati (kopš 1980), zinātniskās pētniecības pamati (kopš 1980), mežsaimniecības darbu mehanizācija (kopš 1981), botānika (kopš 1933), dendroloģija (kopš 1993), ģeobotānika (kopš 1993), meža botānika (kopš 1993), meža ģeogrāfija (kopš 1993), sugu un biotopu aizsardzība (kopš 1997), biotopu kartēšana (kopš 1997).

Katedras docētāju sarakstītās mācību grāmatas: Augu morfoloģija un anatomija (Milda Bumbura, Valentīna Jaudzeme, Ella Muižarāja, Anna Pētersone, 1967), Meža kultūras (Miervaldis Bušs, Imants Mangalis, 1971), Biometrija (Imants Liepa, 1974), Dendroloģija (Voldemārs Lange, Arturs Mauriņš, Edgars Vimba, 1991), Ekoloģija un dabas aizsardzība (Imants Liepa, Arturs Mauriņš, Edgars Vimba, 1991), Mežsaimniecības pamati (Pēteris Skudra, Andrejs Dreimanis, 1993), Pieauguma mācība (Imants Liepa, 1996), Meža atjaunošana un ieaudzēšana (Imants Mangalis, 2004), Latvijas meža tipoloģija un tās nākotne (Pēteris Zālītis, Jurģis Jansons, 2013), Koki, krūmi un zemsedzes augi Latvijas mežaudzēs (Inga Straupe, Aigars Indriksons, Rūta Kazāka, 2014), Meža tipoloģija (Imants Liepa, Olga Miezīte, Solveiga Luguza, Viesturs Šulcs, Inga Straupe, Aigars Indriksons, Andrejs Dreimanis, Aleksandrs Saveļjevs, Andris Drēska, Ziedonis Sarmulis, Dagnis Dubrovskis, 2014), Priede. Selekcija, ģenētika un sēklkopība Latvijā (Imants Baumanis, Āris Jansons, Una Neimane, 2014), Četri mežzinātņu motīvi (Jānis Donis, Pēteris Zālītis, Dainis Ruņģis, Tālis Gaitnieks, Jurģis Jansons, 2014), Meža aizsardzība un apsardzība. 1. daļa Meža entomoloģija (Olga Miezīte, 2015), Mežsaimniecības pamati (Andrejs Dreimanis, 2016), Kokaudžu augšana mūsdienīgi veidotās jaunaudzēs (Pēteris Zālītis, Zane Lībiete, Jurģis Jansons, 2017), Meža aizsardzība. 2. daļa Meža fitopatoloģija (Olga Miezīte, 2017), Meža taksācija (Imants Liepa, 2018), Vienvecuma egļu meži Latvijā (redaktors Jurģis Jansons, 2019).

Mežkopības katedrā patlaban strādā: profesors Emeritus I. Liepa, profesores: I. Straupe, O. Miezīte, viesprofesors J.Jansons, asociētie profesori: V. Šulcs, Ā. Jansons, docente B. Jansone, viesdocenti: A.Indriksons, Z.Lībiete, K.Liepiņš, O. Zaļkalns, lektores: S. Luguza, L. Freimane, lektors E. Dubrovskis.

Zinātnisko pētījumu virzieni Mežkopības katedrā 


Vēstures gaitā kā nozīmīgākie Mežkopības katedras zinātniskās pētniecības darba virzieni minami: cieto lapu koku mežaudzes un to atjaunošana (Kārlis Sakss, Kārlis Vanders, kopš 1944), Karēlijas bērza izplatība un rakstainās koksnes veidošanās procesi (Verners Banders, Ēvalds Dreimanis, kopš 1949), egles un priedes stādāmā materiāla izaudzēšanas bioloģijas un agrotehnikas zinātnisko pamatu izpēte (Imants Mangalis, Juris Liepa, Teodors Blija, kopš 1961), barības vielu aprite egļu meža augšanas apstākļu tipos (Broņislavs Rokjānis, kopš 1965), priedes ziedēšanas un sēklu ražošanas bioloģija sēklu plantācijās (Andrejs Dreimanis, kopš 1968), mežaudžu uzlabošana ar selekcijas metodēm (Andrejs Dreimanis, kopš 1971), meža pieauguma noteikšanas metožu izstrāde un vides faktoru ietekmes struktūras un dinamikas izvērtēšana (Imants Liepa, kopš 1991), meža un vides ekoloģija (Imants Liepa, Broņislavs Rokjānis, Ligita Liepiņa, Inga Straupe, Laila Šica, Jānis Donis, Arnis Muižnieks, Juris Jātnieks, Tālis Gaitnieks, kopš 1991), izcirtumu dabiskā atjaunošanās un audžu kopšana (Pēteris Zālītis, Jurģis Jansons, Ligita Liepiņa, Inga Straupe, Andrejs Dreimanis, kopš 1995), biogēno elementu aprite meža ekosistēmās (Aigars Indriksons, kopš 2001), pļavu un dabisko meža biotopu novērtējums (Inga Straupe, kopš 1999), baltalkšņa audžu struktūra un ražība (Olga Miezīte, kopš 2004), meža ģenētisko resursu aizsardzība un produktivitāte (Āris Jansons, kopš 2004) īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzība un apsaimniekošana (Inga Straupe, kopš 2004), augstuma pieauguma mainība parastās egles tīraudzēs juvenilā vecumā (Baiba Jansone, kopš 2011),  ciklona vētras ietekme uz parastās priedes audžu bojājumiem un atjaunošanu (Edgars Dubrovskis, kopš 2015), saimnieciskās darbības ilgstoši neietekmētu parastās egles audžu struktūra un pieaugums (Solveiga Luguza, kopš 2019).

Pašreiz Mežkopības katedras docētāji, studenti un maģistranti veic zinātniskos pētījumus šādos virzienos:

  • Profesors Valsts Emeritus, Dr.habil.biol. I.Liepa vada pētījumus par vides faktoru ietekmes novērtējumu meža ekosistēmās, Latvijas vietējo koku sugu pieaugumu un tā prognozēšanas iespējas, kā arī oglekļa piesaisti koku virszemes daļās un saknēs.
  • Profesore, Dr. silv. I.Straupe veic pētījumus par bioloģisko daudzveidību mežā, kā arī dabisko meža biotopu novērtējumu un apsaimniekošanas iespējām.
  • Profesore, Dr. silv. O.Miezīte veic pētījumus par mežaudžu augstuma pieaugumiem un kopšanas cirtēm, kā arī mežaudžu apsaimniekošanas riska faktoriem un to vadību. 
  • Asociētais profesors, Dr.biol. V.Šulcs veic pētījumus par Latvijas vaskulārās floras sistemātiku, nacionālās botāniskās nomenklatūras harmonizāciju saistījumā ar starptautisko botānisko nomenklatūru.
  • Asociētais profesors, Dr. silv. Ā.Jansona veic pētījumus par dažādu dabisko traucējumu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi, oglekļa uzkrājumu un bilanci, meža un mežsaimniecības adaptāciju klimata pārmaiņām, meža selekciju.
  • Docente, Ph.D. B. Jansone veic pētījumus par dažāda veida meža ekosistēmu atjaunošanu. 
  • Lektore, Mg.silv. S. Luguza veic pētījumus par dažāda vecuma parastās egles audzēm, retāk savvaļā satopamām un apstādījumos izmantojamām kokaugu sugām Latvijā.
  • Lektors, Mg.silv. E.Dubrovskis veic pētījumus par biotisko un abiotisko faktoru ietekmi uz mežaudzes attīstību, kā arī atjaunoto parastās priedes audžu aizsardzības līdzekļu efektivitāti. 
  • Viesdocents, Dr.silv. A.Indriksons veic pētījumus par meža hidroloģiju, augsnēm, zemsedzes augu veģetāciju un koku sugu augšanas gaitu.