Pārlekt uz galveno saturu

Kokapstrādes nozare vēl nebūt nav izsmēlusi savu potenciālu

Attēla autors: No personīgā arhīva

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes absolvents Kristaps Krauze, kurš šobrīd pasaules tirgū virza pašmāju uzņēmuma “Kronospan Riga” saražoto produkciju, atzīst – kokapstrādes nozare vēl nebūt nav izsmēlusi savu potenciālu, padarot ģeogrāfiski nelielo Latviju par nopietnu spēlētāju Pasaules kokrūpniecības sabiedrībā.

 

Lai arī Kristapa biogrāfijā ir ieraksts par mācībām Jāzepa Mediņa mūzikas skolā, ar skatuvisko mākslu viņš savu profesionālo karjeru tomēr nesaistīja – šis ceļš vairāk bijis vecmāmiņas vēlme, kuru mazdēls īsteno joprojām, dziedot korī. Taču par savas nākotnes nodarbošanos Kristaps  sev laicīgi bija definējis divus virzienus – ceļu būves inženieriju vai kokapstrādes nozari.

Manu ieinteresētība šajās konkrētajās jomās cieši saistīta ar ģimeni. Proti, vecmamma no tēva puses ilgus gadus bija ceļu būves inženiere un vēlāk arī izveidoja savu uzņēmumu minētajā nozarē. Savukārt, ar kokapstrādi saistīta bija mamma un patēvs, kuri abi savulaik absolvēja LLU  (tolaik Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju) un ieguva augstāko izglītību Kokapstrādes programmā Jelgavā, turklāt arī vectēvs bija profesors Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē,” ģimenes nozīmi profesijas izvēlē iezīmē Kristaps Krauze, atzīstot, ka paaudzēs jau veidojusies dzimtas dinastija šajā nozarē.

Tomēr ierastā dilemma par turpmākajām studijām pēc vidusskolas absolvēšanas viņam gājusi secen. Rīgas Angļu ģimnāzijas dotā izglītība bijis gana iespaidīgs atspēriena punkts, lai realizētu sevi visdažādākajās jomās, tomēr pats sev atzinis – juristu tobrīd bija pietiekami, par vēsturnieku negribēja kļūt, arī mediķa profesijas paaugstinātais risks un atbildība nevilināja. Tāpēc, ticis budžeta grupā gan LLU, gan Rīgas Tehniskajā universitātē, tomēr par studiju galamērķi tika izvirzīta Jelgava.

Tobrīd bija sajūta, ka koks Latvijā ir un būs pieejams ar lielu potenciālu un atpazīstams kā plaši izmantojams materiāls, tāpēc arī darbs ar to būtu interesants. Nenoliedzami, liels ieguvums bija tas, ka varēju mācīties bez maksas, bet izvēli par labu LLU palīdzēja izdarīt vecāki, ar kuriem biju vienisprātis, ka tā būs man īstā vieta studijām. To ne mirkli neesmu nožēlojis. Starp citu – gadā, kad uzsāku studijas, kokapstrādes programmas pieprasījums bija ļoti liels, jo bija ne tikai aizpildītas visas budžeta vietas, bet vēl 15 studenti mācījās par maksu,” konkrēts ir Kristaps.

Pateicoties plašajai informācijai un no vecākiem gūtajai pieredzei par LLU, pārsteiguma momenti par mācību procesu izpalika – jaunietim bija konkrēts priekšstats par studiju norisi, prasībām un gaidāmo. Taču, izvērtējot svarīgāko, Kristaps kā pirmo min spēju saprast un domāt:

Šīs divas lietas, manuprāt, ir cilvēkam galvenās. Ja 12. klasē teicu, ka diez vai kārtošu eksāmenu fizikā, tad pēc studijām Jelgavā esmu pārliecināts, ka sekmīgi ar šo pārbaudījumu tiktu galā, jo ieguvu inženiera domāšanu un zināšanas. Turklāt jau pašā studiju sākumā man bija skaidrs, ka virzība būs uz kokapstrādes menedžmenta un ražošanas vadīšanu. Tā arī bija pozicionēta mācību programma ar mērķi sagatavot kvalificētus, zinošus vadītājus kokapstrādē. Apzinājos arī to, ka tiem kursa biedriem, kuri uz universitāti nākuši no tehnikumiem, bija ievērojamas priekšrocības praktiskās pieredzes ziņā. Tāpēc savu nākotni saskatīju kokrūpniecības nozarē kā biroja darbinieks. Protams, universitātes diploms vien nepadara tevi par sekmīgu vadītāju, tomēr LLU iegūtās zināšanas par meža nozari un kokrūpniecību kopumā bija labs sākuma punkts, lai virzītos tālāk profesionālajā jomā.”

Līdzās teorētiskajām studijām Kristaps papildināja pieredzi studiju programmas piedāvātajā prakses vietā – AS “Latvijas Finieris”, uzņēmumā ar ko universitātei joprojām ir cieša sadarbība studentu izglītošanā un zinātnē. Kad mācībās bijušas tā dēvētās bibliotēkas dienas, tad Kristaps devies uz savu prakses vietu, bet vasarā darbojās šajā uzņēmumā kā CNC operatora asistents. Vēl viņš praktiskās iemaņas apguvis arī Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtā jeb MeKa, savukārt priekšstatu par biznesa vidi un uzņēmējdarbību devušas arī studijas Francijā.

Universitātei ERASMUS studentu apmaiņas programmas ietvaros ir cieša sadarbība ar vairākām ārvalstu izglītības iestādēm, un es izmantoju vienu no šiem piedāvājumiem, uz sešiem mēnešiem nonākot Francijā. Tobrīd biju 4.kursa students, kuram vairāk vajadzēja domāt par bakalaura darbu, tomēr nenožēloju, ka pieņēmu šo izaicinājumu, jo visu bija iespējams izdarīt un apvienot. Francijā pārliecinājos, ka mēs, latvieši, esam ieguvuši plašas zināšanas inženierzinātnēs un kokapstrādes industrijā kopumā, bet ārzemju pieredze iedeva biznesa vides sajūtu. Darbojos klientu apkalpošanas sfērā, kas ļāva saprast, cik dažādi mēs pasaulē esam un cik individuāla pieeja nepieciešama, lai sasniegtu vēlamo rezultātu sadarbībā ar, teiksim, eiropiešiem, tunisiešiem vai vēl citu reģionu pārstāvjiem,” pauž Kristaps.

Šobrīd Kristaps Krauze pilda pārdošanas menedžera pienākumus vienā no lielākajiem kokapstrādes plātņu ražošanas uzņēmumiem – “Kronospan Riga”, kas nu ir daļa no pasaules līmeņa savas nozares starptautiska koncerna. Pats atzīst, ka darbs ir izaicinošs un vienlaikus attīstošs:

Mēs, Latvija, kokrūpniecības nozarē neesam mazi. Šai nozarei ir stipras saknes un tradīcijas, kas ļauj joprojām attīstīties un radīt kvalitatīvu produktu pasaules tirgum. Lai to realizētu, nepieciešams kvalificēts darba spēks, un pie mums “Kronospan Riga” nodarbināts ievērojams skaits LLU absolventu, kuri te iegūst jaunu pieredzi. Arī es pirms pāris gadiem nevarēju iedomāties, ka mans ikdienas darbs būs nodrošināt produkcijas pārvadājumus nevis ar kravas mašīnām, bet ar kuģiem un pa dzelzceļu. Tāpēc varu apliecināt, ka visu izšķir paša vēlme mācīties un attīstīties, jo iespējas ir neierobežotas.

 

Pievienots 01/06/2021